Zalāna preses sekretāre Dace Kārkliņa informē, ka iekšlietu ministrs un VUGD priekšnieks kā risinājumu ugunsdzēsības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai Laztvijā piedāvā VUGD sadarbību ar pašvaldībām, attīstot brīvprātīgās brigādes, kas nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt ugunsnelaimju likvidēšanā un cilvēku glābšanā.

Kā atzinis VUGD priekšnieks Ainārs Pencis, VUGD ir gatavs apmācīt brīvprātīgos un sniegt atbalstu materiāltehniskā aprīkojuma nodrošināšanā. Vienlaikus nepieciešams risināt jautājumu par brīvprātīgo ugunsdzēsēju sociālo garantiju sistēmu, lai tās būtu vienlīdzīgas ar VUGD darbiniekiem

Gan Zalāns, gan Segliņš bijuši vienisprātis, ka VUGD sadarbība ar pašvaldībām veicinās ugunsdzēsības pakalpojumu pieejamību, jo patlaban valsts budžetā nav pietiekama finansējuma jaunu ugunsdzēsības depo būvniecībai. Pēc iekšlietu ministra sniegtās informācijas, tuvāko gadu laikā paredzēt būvēt tikai divus jaunus depo - Cēsīs un Mārupē, tāpēc ir svarīgi atjaunot esošo depo infrastruktūru, kas lielākajā daļā gadījumu ir novecojusi un mūsdienu prasībām neatbilstoša.

Pašvaldības iepriekš ir paudušas neapmierinātību VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību, jo daudzviet attālums no tuvākā ugunsdzēsības depo līdz apkalpes zonas attālākajam punktam ir pārāk liels (vairāk nekā 30 kilometri), kā rezultātā ugunsdzēšanas vienības nespēj savlaicīgi ierasties ugunsnelaimes vietā un to ātri likvidēt.

Kā tikšanās laikā informēja Pencis, patlaban 75% valsts teritorijas ugunsdzēsības brigādes var ierasties Ministru kabineta noteikumos paredzētajā laikā.

Ziņojumā norādīts, ka kopš 1992.gada pavasara, kad stājās spēkā likums "Par ugunsdrošību", VUGD veic arī neatliekamos glābšanas un seku likvidēšanas darbus, lai gan finansiālais un tehniskais nodrošinājums ir nepietiekošs. Turklāt tiek plānots, ka no 2011. gada VUGD būs jādzēš arī meža ugunsgrēki.

Pēdējo 10 gadu laikā 3,8 reizes palielinājies neatliekamo glābšanas un seku likvidēšanas darbu apjoms (1998.gadā – 1359 glābšanas darbi, 2007.gadā – 5217 glābšanas darbi), bet par 60% - ugunsgrēku skaits (1998.gadā – 6143 ugunsgrēki, 2007.gadā – 10178 ugunsgrēki). Lauku rajonos strauji samazinājies pašvaldību ugunsdzēsēju komandu skaits (1990.gadā - 321 komanda; 2007.gadā – 200 komandas), kas vēl deviņdesmitajos gados piedalījās pat līdz 70% ugunsgrēku likvidēšanā rajonos. Tāpēc šobrīd tikai apmēram 75% gadījumos glābēji var pietiekami īsā laikā nokļūt izsaukuma vietā. Vairākos rajonos Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autotransportam jābrauc 30-50 km no depo ēkas līdz notikuma vietai.

VUGD apsaimniekošanā pašlaik ir 94 depo ēkas, kas būvētas laikā no 1900. - 1960. gadam un ir fiziski un morāli novecojušas un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.

Kritiska ir arī situācija ar ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļiem un tehnisko aprīkojumu. VUGD rīcībā pašlaik ir 369 ugunsdzēsības un glābšanas automobiļi, pamatā uz ZIL-131 un ZIL-130 bāzes, no tiem 85% izgatavoti pēc bijušās Padomju Savienības standartiem un to ekspluatācijas termiņš ir beidzies. 78% no visiem ugunsdzēsības un glābšanas automobiļiem ir ekspluatācijā jau vairāk kā 11 gadus. No 27 VUGD rīcībā esošajām autokāpnēm 23 ir ekspluatācijā vairāk kā 20 gadus, bet no pieciem autopacēlājiem divi ekspluatācijā ir vairāk kā 20 gadus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā ir četri relatīvi jauni autopacēlāji (līdz 10 gadus veci), no kuriem divi atrodas Rīgā un to tehniskais stāvoklis ir apmierinošs. Transporta nolietojumu vēl vairāk paātrina tā intensīvais pielietojums, sliktais ceļu stāvoklis, neiekārtotās piebrauktuves pie ūdens ņemšanas vietām.

Pēdējo desmit gadu laikā VUGD varējis atļauties iepirkt tikai 47 ugunsdzēsības un glābšanas automobiļus un 21 par ugunsdzēsības automobiļiem pārbūvētu kravas automobili. Tāpat dienestam trūkst tehniskā aprīkojuma vides izlūkošanai, iekārtu darbinieku un iedzīvotāju dekontaminācijai, kā arī tehniskā aprīkojuma tehnogēno un dabas katastrofu seku likvidēšanai, glābšanas darbu veikšanai aizgruvumos, uz ūdens un ledus. Turpinoties šādai tendencei, VUGD tehniskā bāze pēc dažiem gadiem būs pilnībā sagruvusi. Lai to apturētu, nepieciešama vismaz 78% ugunsdzēsības automobiļu nomaiņa, bet pēc tam ik gadu nepieciešams iegādāties vismaz 20 jaunus ugunsdzēsības un glābšanas automobiļus.

Ar 2006. gadā piešķirtajiem līdzekļiem 2007. gadā VUGD vajadzībām līzingā tika iegādāts 71 speciāls ugunsdzēsības un glābšanas automobilis, tomēr ar to tika nodrošināta tikai apmēram 20% automobiļu nomaiņa.

VUGD arī nav iespējams nokomplektēt ar nepieciešamo darbinieku skaitu, jo salīdzinoši zemais atalgojums, paaugstinātais risks, darba aizsardzību prasībām neatbilstošās depo ēku telpas, nepietiekošais un mūsdienu prasībām neatbilstošais tehniskais nodrošinājums, nepietiekamais sociālais nodrošinājums attur cilvēkus pieteikties darbā dienestā. Personāla mainība 2007.gadā bija 6,3 %.

Lai risinātu VUGD problēmas, IeM plāno laikā no 2010. – 2019. gadam veikt esošo 94 depo ēku renovāciju, rekonstrukciju vai jaunu depo būvniecību esošo depo vietā, kā arī 42 jaunu depo ēku būvniecību. Iecerēts arī izveidot deviņus reģionālos atbalsta punktus uz lielajās pilsētās dislocēto depo bāzes. IeM veiktās aplēses liecina, ka VUGD ēku būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas darbu veikšanai kopā būs nepieciešami 198,3 miljoni latu, bet kapitālieguldījumiem - ugunsdzēsības un glābšanas automobiļu, tehniskā aprīkojuma un inventāra iegādei – 181,3 miljoni latu. Savukārt papildus uzturēšanas izmaksas - darbinieku atalgojums, formas tērpu, speciālo tērpu un ekipējuma iegāde, automobiļu apkopes un ekspluatācijas izdevumi, komunālie maksājumi - 2020.gadā un turpmākos gados pēc projekta realizācijas būs 26,8 miljoni latu.

Grozījumi arī paredz citas nepieciešamās prasības, piemēram, ventilācijas sistēmu uzturēšana ugunsdrošā stāvoklī un putu koncentrāta rezerves nodrošināšana viegli uzliesmojošu šķidrumu noliktavās.

Iekšlietu ministrija (IeM) norāda, ka ugunsgrēku statistika pēdējo divu gadu laikā atspoguļo ugunsgrēku skaita palielināšanos lauksaimniecības ražošanas objektos, publiskās ēkās, ražotnēs, noliktavās un dzīvojamā sektorā, tāpēc jaunie grozījumi ir paplašinājuši par objekta ugunsdrošību atbildīgo darbinieku loku, kuriem nepieciešama apmācība ugunsdrošības jomā.

Līdz ar grozījumiem ieviestas prasības, kas ir specifiskas un kopējas neautomātiskām un automātiskām ugunsaizsardzības sistēmām. Tāpat grozījumi precizē ugunsaizsardzības sistēmu un iekārtu nosaukumus, lai tie tiktu saskaņoti ar ugunsaizsardzības sistēmu nosaukumiem citos noteikumos.

Pašreiz VUGD rīcībā ir 94 depo ēkas, kas būvētas laikā no 1920. līdz 1940. gadam, to telpas ir fiziski un morāli novecojušas un atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, kas neatbilst Eiropas Savienības prasībām.

VUGD Cēsu brigāde ir izvietota pašvaldības īpašumā esošā ēkā. Cēsu pilsētas dome ir gatava pagarināt nomas līgumu ar VUGD tikai līdz 2008. gada 31. decembrim, jo minētās telpas ir nepieciešamas Cēsu pilsētas pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Tāpat minētā ēka ir būvēta 1932. gadā un ir morāli un fiziski novecojusi - garāžu augstums un grīdu pārseguma nestspēja neatbilst mūsdienu tehnikas slodzei.

Savukārt Mārupes pagasta teritorijā VUGD posteņa nav, taču te notiek strauja apbūve, līdz ar to strauji pieaug iedzīvotāju skaits - 2014. gadā Mārupes iedzīvotāju skaits varētu sasniegt vai pat pārsniegt 25 000.

Rīgā pašreiz ir 10 ugunsdzēsības depo, taču, ņemot vērā pilsētas attīstību un satiksmes intensitāti, kā arī izbraukumu skaitu, Rīgā būtu nepieciešami 15-16 depo, norādīts IeM izplatītajā paziņojumā.

Saskaņā ar premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) rezolūciju par izglītības iestāžu izvērtēšanu un to prioritārās secības noteikšanu nodrošināšanai ar ugunsdrošības signalizāciju IZM sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ir izvērtējusi IZM pakļautībā esošās izglītības iestādes, tajā skaitā 57 profesionālās izglītības iestādes un vispārējās izglītības iestādes, kā arī pašvaldību izglītības iestādes.

No valsts dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem katru gadu tiek ieguldīti aptuveni 0,2 miljoni latu profesionālās izglītības iestāžu ēku remontdarbiem un mācību aprīkojuma nodrošināšanai, kas veido 6% no valsts apstiprinātā finansēšanas normatīva.

Tā kā valsts finansējums pamatā sedz tikai kārtējos izdevumus, izglītības iestādes nevar veikt nopietnus kapitālus remontus, nevar nodrošināt ugunsdrošības pasākumu izpildi, tostarp ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanu, teikts ziņojumā.

IZM, ņemot vērā to, ka no valsts budžeta profesionālās izglītības iestādes netiek finansētas pilnā apmērā atbilstoši normatīvo aktu prasībām, plāno piesaistīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļus, lai veiktu mācību ēku un darbnīcu renovāciju, nodrošinot ēkas arī ar ugunsdrošības signalizāciju.

ERAF līdzekļus netiek plānots izmantot dienesta viesnīcu renovācijai, tāpēc ministrija iesniedz informāciju par kopējo nepieciešamo finansējumu ugunsdrošības prasību izpildei, plānoto ERAF finansējumu ugunsdrošībai mācību ēkās un darbnīcās, kā arī papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu ugunsdrošības prasību izpildei dienesta viesnīcās, kur izglītojamie uzturas 24 stundas diennaktī.

2008.gadā no valsts investīcijām tiks veikta dienesta viesnīcas renovācija sešās profesionālās izglītības iestādēs - Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā, Kuldīgas 78.arodvidusskolā, Aizkraukles arodvidusskolā, Barkavas arodvidusskolā, Skrundas arodvidusskolā, Jaunaglonas arodvidusskolā, nodrošinot arī signalizācijas ierīkošanu.

Papildu finansējums ugunsdrošības pasākumu īstenošanai profesionālās izglītības iestāžu dienesta viesnīcās, kuras tika sarindotas prioritārā secībā, tiek noteikts, ievērojot 2008.gada investīcijas un plānotos ERAF līdzekļu ieguldījumus ugunsdrošības signalizācijas ierīkošanai.

Kā uzsvērts ziņojumā, pirmkārt signalizācija ir nepieciešama Alsviķu profesionālajā skolā, kurā 24 stundas diennaktī uzturas izglītojamie ar īpašām vajadzībām. Otrajā grupā IZM iekļāvusi tās atbalstāmās izglītības iestādes, kurās izglītojamie uzturas 24 stundas diennaktī un kurās ir plānots ieguldīt ERAF finanšu līdzekļus mācību ēku un darbnīcu modernizācijā. Tās ir sarindotas pēc audzēkņu skaita, jo visās konkrētā ugunsbīstamības situācija ir līdzīga.

Trešā grupā sarindotas izglītības iestādes, kurās uzturas audzēkņi 24 stundas diennaktī, bet kurās nav plānots ieguldīt ERAF finanšu līdzekļus.

Patlaban Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā ir trīs vispārējās izglītības iestādes - Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestāde "Naukšēni" un sociālās korekcijas izglītības iestāde "Strautiņi".

Šo iestāžu nodrošināšana ar ugunsdrošības signalizāciju ir prioritāri nepieciešama, jo tajās 24 stundas diennaktī uzturas audzēkņi ar speciālām vajadzībām, kā arī bērni un jaunieši no sociālās atstumtības riska grupām.

Secināts, ka nepieciešamais papildu finansējums no valsts budžeta Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esošo profesionālās izglītības iestāžu nodrošināšanai ar ugunsdrošības signalizāciju ir 1 524 505 lati, bet vispārējās izglītības iestāžu nodrošināšanai ar ugunsdrošības signalizāciju - 108 068 lati. Kopā tas veido 1 632 573 latus.

Savukārt pašvaldību izglītības iestāžu, kurās izglītojamie uzturas 24 stundas diennaktī, nodrošināšanai ar ugunsdrošības signalizāciju nepieciešami 1 627 166 lati. Lai visas izglītības iestādes, kurās bērni uzturas 24 stundas diennaktī, nodrošinātu ar ugunsdrošības signalizāciju, no valsts budžeta kopā ir nepieciešami 3 259 739 lati.

Ar ziņojumu vēl būs jāiepazīstas valdībai.

Naudas soda palielināšana ir saistīta ar pārkāpumu smagumu un inflācijas līmeni valstī, lai nodrošinātu ugunsdrošības prasību ievērošanu.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā par valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmuma apturēt vai ierobežot būves, tās daļas vai iekārtas ekspluatāciju, būvdarbus vai produkcijas laišanu tirgū nepildīšanu fiziskajām personām varēs izlikt naudas sodu no 150 līdz 500 latiem, bet juridiskajām personām – no 2000 līdz 5000 latiem.

Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Ugunsdrošības signalizācijas nodrošināšanai valsts izglītības iestādēs būtu nepieciešami aptuveni 12 miljoni latu, pašvaldību izglītības iestādēs - 30 miljoni latu, bet privātajās izglītības iestādēm - aptuveni 300 000 latu.

Pencis atzina, ka no vairāk nekā 1700 izglītības iestādēm Latvijā signalizācija nav nodrošināta 1200 iestādēs.

VUGD priekšnieks arī atzina, ka viskritiskākā situācija ugunsdrošības ziņā patlaban ir augstskolu un profesionālo izglītības iestāžu dienesta viesnīcās.

Jau ziņots, ka pēc 1743 izglītības iestāžu pārbaudes VUGD secinājis, ka 839 gadījumos iestādes atbildīgā persona par ugunsdrošību nav bijusi atbilstoši apmācīta, informēja VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere.

VUGD izteikusi 14 brīdinājumus par iestādes darbības apturēšanu, bet 18 izglītības iestādes saņēmušas rīkojumus par darbības apturēšanu. Tas nozīmē, ka nedrīkst izmantot atsevišķas telpas, kuras no ugunsdrošības viedokļa ir bīstamas, piemēram, ēkas mansarda stāvu, kur nav izbūvētas evakuācijas izejas vai telpas, kur ir bojāta apkures sistēma.

VUGD neatklāj to 14 izglītības iestāžu nosaukumus, kurām izteikti brīdinājumi. Vetere piebilda, ka lielākā daļa pārkāpumu šajās iestādēs saistīti ar bloķētajiem evakuācijas ceļiem. Atsevišķās izglītības iestādēs ir konstatētas problēmas ar elektrodrošību, kā arī konstatēti ugunsdrošības pārkāpumi, ekspluatējot kurināmās krāsnis.

Par ugunsdrošības noteikumu prasību neievērošanu noformēti 102 administratīvā pārkāpuma protokoli.

VUGD martā veiktajās pārbaudēs atklājās, ka 115 iestādēs ugunsdrošības instrukcijas jāpārstrādā vai būtiski jāpapildina, 121 iestādē jāpārstrādā rīcības plāni ugunsgrēka gadījumam, 143 iestādēs nav veiktas praktiskās nodarbības saskaņā ar rīcības plānu.

Secināts, ka 289 iestādēs evakuācija ceļi un izejas neatbilst normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām un 940 iestādes nav nodrošinātas ar evakuācijas apgaismojumu un izgaismotiem evakuācijas izeju norādītājiem.

Tāpat 234 iestādēs ugunsdzēsības aparātu skaits ir nepietiekams, 184 iestādēs ugunsdzēsības aparātu uzskaite un tehniskā apkope netiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām un 1293 iestādēs jāierīko automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas vai arī jāveic to kapitālais remonts.

Pārbaužu laikā konstatēts, ka ugunsdrošības instrukcijas izstrādātas 1628 iestādēs, taču tās jāpapildina vai jāpārstrādā 115 iestādēs.

Darbinieku rīcības plāni ugunsgrēka un citu ārkārtēju situāciju gadījumā izstrādāti 1622 iestādēs, bet 121 iestādē tie jāpapildina vai jāpārstrādā. Praktiskās nodarbības saskaņā ar plānu ir veiktas 1600 iestādēs.

Iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde ir 619 iestādēs, bet ārējā ugunsdzēsības ūdensapgāde nodrošināta 1628 iestādēm. Evakuācijas ceļi un izejas atbilst normatīvu prasībām 1454 iestādēs, bet evakuācijas apgaismojums un izgaismoti evakuācijas izeju norādītāji ir izvietoti tikai 803 iestādēs.

Ar ugunsdzēsības aparātiem pilnā apjomā nodrošinātas 1509 iestādes, bet 234 iestādēs to skaits ir jāpapildina. Ugunsdzēsības aparātu uzskaite un tehniskā apkalpošana ir atbilstoša normatīvo aktu prasībām 1559 iestādēs.

Automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas papildus jāierīko 1293 izglītības iestādēs.

Visi ugunsdrošības pārbaudes laikā atklāto pārkāpumu novēršanas pasākumi un izpildes termiņi ir norādīti priekšrakstā, informēja VUGD pārstāve.

Ja ugunsdrošības prasību pārkāpumi netiek novērsti noteiktajā laikā vai tie ir būtiski, VUGD darbinieki noformē administratīvo protokolu un pieņem administratīvo lēmumu.

Savukārt, ja objektā tiek atklāti ugunsdrošības normu būtiski pārkāpumi, kas rada ugunsgrēka izcelšanās risku, apdraud cilvēkus un materiālās vērtības, inspektors var izsniegt brīdinājumu iestādes vadītājam par iestādes darba apturēšanu.

Ugunsdrošības pārbaužu laikā izglītības iestādēs tika pārbaudīta ugunsdrošības nodrošināšanas organizatorisko pasākumu izpilde objektā, piemēram, vai iestādē ir atbildīgā persona par ugunsdrošību un kā tā ir apmācīta, vai ir rīcības plāns ugunsgrēka un citu ārkārtēju situāciju gadījumā, vai ir veiktas praktiskās nodarbības.

Tāpat tika pārbaudītas ugunsdrošības normatīvu prasību izpilde objektā, tajā skaitā, kāda ir ārējā un iekšējā ūdensapgāde, evakuācijas iespēju nodrošināšana, nodrošinājums ar pirmās nepieciešamības ugunsdzēšanas līdzekļiem, automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas. Tika pievērsta uzmanība arī tam, kā izpildīts VUGD iepriekšējais priekšraksts.

VUGD apkopoja arī informāciju par automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, kā arī balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmu ierīkošanas nepieciešamību valsts, pašvaldību un privātajās izglītības iestādēs.

VUGD portālu "Delfi" informēja, ka pārbaudes ietvaros īpaša uzmanība tika pievērsta kopmītnēm, viesnīcām, internātiem un pirmskolas izglītības iestādēm ar diennakts darba režīmu. Tika pārbaudīta ugunsdrošības nodrošināšanas organizatorisko pasākumu izpilde objektā, piemēram, vai ir iestādē atbildīgā persona par ugunsdrošību un kā tā ir apmācīta, vai ir rīcības plāns ugunsgrēka un citu ārkārtēju situāciju gadījumā, vai ir veiktas praktiskās nodarbības.

Pēc pārbaužu veikšanas VUGD izsniedzis 14 brīdinājumi par iestādes darbības apturēšanu. VUGD portālam "Delfi" nevēlējās atklāt, kuras ir tās skolas, kurām izteikti šādi brīdinājumi, tāpat netiek sniegta informācija par pārkāpumu novēršanas termiņiem.

VUGD pārbaudīja ugunsdrošības normatīvu prasību izpilde iestādē, tajā skaitā, kāda ir ārējā un iekšējā ūdensapgāde, evakuācijas iespēju nodrošināšana, nodrošinājums ar pirmās nepieciešamības ugunsdzēšanas līdzekļiem, automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas. Tika pievērsta uzmanība arī tam, kā izpildīts VUGD iepriekšējais priekšraksts.

Pārbaudot 1743 izglītības iestādes, VUGD konstatēja, ka 839 iestādēs atbildīgā persona par ugunsdrošību nav atbilstoši apmācīta, 115 iestādēs ugunsdrošības instrukcijas jāpārstrādā vai būtiski jāpapildina, 121 iestādē jāpārstrādā rīcības plāni ugunsgrēka gadījumam, 143 iestādēs nav veiktas praktiskās nodarbības saskaņā ar rīcības plānu, 289 iestādēs evakuācija ceļi un izejas neatbilst normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām, 940 iestādes nav nodrošinātas ar evakuācijas apgaismojumu un izgaismotiem evakuācijas izeju norādītājiem, 234 iestādēs ugunsdzēsības aparātu skaits ir nepietiekams, 184 iestādēs ugunsdzēsības aparātu uzskaite un tehniskā apkope netiek veikta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, savukārt 1293 iestādēs jāierīko automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes sistēmas un balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas vai arī jāveic to kapitālais remonts.

VUGD arī konstatējis, - lai gan 1688 iestādēs ir noteiktas atbildīgās personas par ugunsdrošību, tomēr tās ir atbilstoši apmācītas tikai 904 iestādēs.

Pārbaužu laikā konstatēts, ka ugunsdrošības instrukcijas izstrādātas 1628 iestādēs, taču tās jāpapildina vai jāpārstrādā 115 iestādēs. Darbinieku rīcības plāni ugunsgrēka un citu ārkārtēju situāciju gadījumā dažādiem variantiem - darba laikā, dienas laikā, nakts laikā, ziemas periodā, dažādās ēkās un citiem izstrādāti 1622 iestādēs, bet 121 iestādē tie jāpapildina vai jāpārstrādā. Praktiskās nodarbības saskaņā ar plānu ir veiktas 1600 iestādēs.

Iekšējā ugunsdzēsības ūdensapgāde ir 619 iestādēs. Arējā ugunsdzēsības ūdensapgāde nodrošināta 1628 iestādēm. Evakuācijas ceļi un izejas atbilst normatīvu prasībām 1454 iestādēs, bet evakuācijas apgaismojums un izgaismoti evakuācijas izeju norādītāji ir uzstādīti tikai 803 iestādēs.

Ar ugunsdzēsības aparātiem pilnā apjomā nodrošinātas 1509 iestādes, bet 234 iestādēs to skaits ir jāpapildina. Ugunsdzēsības aparātu uzskaite un tehniskā apkalpošana, atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir 1559 iestādēs. Savukārt automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas un ugunsgrēka izziņošanas sistēmas papildus jāierīko 1293 izglītības iestādēs.

VUGD informē, ka 18 izglītības iestādes ir izsniegti rīkojumi par darbības apturēšanu. Tas nozīmē, ka atsevišķas telpas, kuras no ugunsdrošības viedokļa ir bīstamas, piemēram, ēkas mansarda stāvu, kur nav izbūvētas evakuācijas izejas vai telpas, kur ir bojāta apkures sistēma, nedrīkst izmantot.

Par ugunsdrošības noteikumu prasību neievērošanu ir sastādīti arī 102 administratīvo pārkāpumu protokoli.

Jau vēstīts, ka 23.februrāra naktī sociālās aprūpes centrā izcēlās ugunsgrēks, kurā bojā gāja 26 centra iemītnieki. Tas bija lielākais ugunsgrēkā bojā gājušo skaits pēdējo gadu laikā. Pēc traģēdijas aktualizējās jautājums par ugunsdrošību pārējos Latvijas sociālās aprūpes centros, pansionātos un skolās.

Viņš norādīja, ka laukos, kur galvenie dedzinātāji ir gados vecākie cilvēki un skolas vecuma bērni, 50 lati ir ārkārtīgi liela summa, un, pat ja kūlas dedzinātāju pieķer un viņam piemēro šo sodu, vainīgais nespēj samaksāt. Līdz ar to faktiski dedzinātājs paliek nesodīts, ja vien netiek sākta tiesvedība par naudas piedziņu.

Mitrēvics pastāstīja, ka 80% gadījumu kūlu dedzina puišeļi, kam patīk skatīties, kā uguns rūc un deg, dūmi griežas, un kā ugunsdzēsēji brauc degošo vietu dzēst. Otra dedzinātāju grupa ir gados veci cilvēki, kam pavasarī pielaist uguni pāraugušajai zālei ir "gadiem izkopts niķis".

"Patlaban kūlas dedzinātājiem laukos var piespriest jebkādu sodu - 50, 100 vai 1000 latu, viņi tik un tā nemaksās šīs summas. Ieteicams būtu kā minimālo summu noteikt, piemēram, piecus latus," sacīja Mitrēvics, piebilstot, ka līdz ar to sods atbilstu cilvēku maksātspējai un plašākā sabiedrības daļā vairotos apziņa par soda neizbēgamību.

Pašreizējā situācijā kūlas dedzinātāji nereti jūtas tā, ka tikuši sveikā vien ar bārienu un brīdinājumu.

Tieši soda neizbēgamības apziņa mazina pārkāpumu skaitu, skaidroja dabas inspektors. Piemērs GNP ir pastiprināta nelikumīgās elektrozvejas kontrole - tā parka teritorijā notiek daudz mazākos apjomos nekā citur Latvijā, jo maluzvejnieki nepārtraukti atrodas dabas sargu uzraudzībā un tiek pieķerti un sodīti.

Šogad vēl pagaidām GNP teritorijā neviens kūlas ugunsgrēks nav reģistrēts, jo zeme ir pārāk mitra, kā arī atsevišķās vietās vēl saglabājusies sniega kārta.

Mitrēvics konstatējis, ka īpaši lielu ļaunumu vides estētiskajam izskatam nodara pērnās zāles dedzināšana šoseju malās, jo tur nereti uguns "ieklūp" arī ceļu malās iestādītajos skujkoku dzīvžogos, izdedzinot neglītus robus.

Jau ziņots, ka šogad kūlas ugunsgrēku apkarošanai izmantos jaunas metodes. Ugunsgrēku apkarošana tiks īstenota, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) sadarbojoties ar policiju.

VUGD darbinieki drīkst piemērot sodus tikai par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, savukārt pašvaldības policisti var administratīvi sodīt, ja pārkāpti pilsētu saistošie noteikumi par ugunskuru kurināšanas nosacījumiem.

Iepriekš policija par kūlas ugunsgrēka faktu tika informēta tikai pēc ugunsgrēka.

Kā ziņots, ugunsgrēki Latvijā pērn nodarījuši 4,79 miljonu latu zaudējumus.

Pagājušajā gadā Latvijā reģistrēti 7083 kūlas ugunsgrēki, kuros nodega 449 ēkas un dzīvību zaudēja seši cilvēki. Visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes rajonos. Savukārt vismazāk kūla degusi Alūksnes, Saldus, Talsu, Kuldīgas un Limbažu rajonos.

Šonedēļ viens kūlas ugunsgrēks reģistrēts Rīgā, bet divi - Latvijas rajonos. Izdegušās platības nav lielas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pērn martā veicis ugunsdrošības pārbaudes "Reģu" aprūpes centrā Alsungā un noraida mēdijos izskanējušo informāciju, ka aprūpes centrs neesot ticis pārbaudīts, portālu "Delfi" informēja VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Igors Ponomarjovs.

Viņš pieļāva, ka medijos izskanējusī informācija esot neprecīza interpretācija. Ponomarjovs informēja, ka pērn martā "Reģos" pārbaudīta ugunsdrošība. Pārkāoumi vai nepilnības neesot konstatētas, bet aprūpes centra vadībai ieteikts pievērt uzmanību elektroierīču drošībai.

Pārbaudes veikšanas laikā par būvniecību aprūpes centra bēniņos nekas neesot neliecinājis. Ponomarjovs skaidroja, ka, ja aprūpes centra vadība būtu atbilstoši likumiem izņēmusi atļauju un saskaņojusi būvdarbus, tā būtu arī saņēmusi ugunsdzēsēju tehniskos noteikumus, kas prasītu ierīkot ugunsdzēsības signalizāciju izbūvētajos bēniņos.

Tā kā būvniecība veikta nelikumīgi, ugunsdzēsības signalizācija aprūpes centrā bijusi tikai pirmajos divos stāvos, tādēļ, kad dūmi sasnieguši otrā stāva sensoru, bēniņi bijuši stiprās liesmās, skaidroja VUGD pārstāvis.

VUGD informē, ka obligāti pārbaudāmo objektu sarakstā ir 8158 objekti. Sastādot ugunsdrošības pārbaudes plānus, tiek ņemts vērā ēku, būvju un tehnoloģisko procesu ugunsbīstamība, plānojuma sarežģītība, sabiedriskais nozīmīgums, kā arī ugunsgrēku statistika.

Ar VUGD priekšnieka vai VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītāja rīkojumu var tikt veiktas neplānotas ugunsdrošības pārbaudes. Tā, piemēram, pēc traģiskā ugunsgrēka Maskavas slimnīcā, kas notika pagājušā gada nogalē, Latvijā, iekšlietu ministra uzdevumā saskaņā ar VUGD priekšnieka rīkojumu, šogad janvārī tika veiktas slimnīcu ugunsdrošības kompleksās un kontroles pārbaudes. Kopskaitā pārbaudītas 92 slimnīcas.

VUGD darbinieki 2006.gadā dažādos objektos ir veikuši 20 896 ugunsdrošības pārbaudes, tajā skaitā 5 876 kompleksās pārbaudes, 6 033 ugunsdrošības kontrolpārbaudes un 8 987 ugunsdrošības izlases pārbaudes. Tajā skaitā tika pārbaudītas arī 156 sociālās iestādes.

Jau ziņots, ka 23.februāra naktī izcēlās ugunsgrēks Alsungas pansionātā, kur uzturējās pirmās un otrās grupas invalīdi ar garīgās atpalicības problēmām. Kā iespējamie ugunsgrēka izcelšanās iemesli sākotnēji minēti elektroierīču, visticamāk, sildītāju, vai apkures sistēmu bojājumi vai smēķēšana. Par ugunsgrēkā bojā gājušiem uzskata 25 cilvēkus.

Traģiskais ugunsgrēks Alsungas sociālās aprūpes centrā "Reģi" varētu būt izcēlies nepareizas apkures dēļ nelikumīgi izbūvētajā mansardā, uzskata VUGD. Mansardā bijusi nolietota elektroinstalācija, un tas apkurināts tikai ar elektriskajiem sildītājiem.

Neskaitot nodegušos "Reģus", LM padotībā ir 32 sociālās aprūpes centri, iepriekš informēja LM Komunikācijas departamenta sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis.

Vīgulis informēja, ka visos sociālās aprūpes centros ir norīkotas par ugunsdrošību atbildīgās personas un tiek veiktas darbinieku instruktāžas par ugunsdrošību.

Lielākā daļa sociālo aprūpes centru aprīkota ar ugunsdrošības signalizāciju, patlaban tā nav uzstādīta tikai četros sociālās aprūpes centros - "Piltene", "Litene", "Baldone" un "Saulstari".

"Reģos" pēdējā plānoto pārbaudi 2006.gada oktobra vidū veikusi Sociālo pakalpojumu pārvalde. Pārbaudes aktā konstatēts, ka perspektīvā plānota bēniņu telpas izbūve, tomēr pagājušā gada nogalē nekas neliecināja, ka drīz vien "Reģu" direktore Irēna Hartmane plānojusi bēniņu telpās izvietot cilvēkus un sniegt sociālos pakalpojumus.

Hartmane uz laiku atstādināta no darba pienākumu pildīšanas. Viņas pienākumus pilda vietnieks Andis Sīlis.

No pārbaudītajām 92 slimnīcām tikai 24 ir ierīkotas automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas, 44 slimnīcās šādas iekārtas darbojas tikai daļēji. Pārējās 24 slimnīcās automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas nav ierīkotas vai arī tās nav darba kartībā, liecina pārbaude.

Avārijas gadījumos tikai 40 slimnīcas ir nodrošinātas ar rezerves elektroapgādi, četras – daļēji apgādātas, 48 slimnīcās rezerves elektroapgādes iekārtu nav.

Evakuācijas ceļi atbilst normatīvu prasībām 76 slimnīcās, bet daļēji atbilst tikai 16 slimnīcās, kurās ir dažāda veida pārkāpumi, piemēram divās slimnīcās nepietiekošs evakuācijas izeju skaits, liecina VUGD informācija.

Par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu sastādīti 16 administratīvo pārkāpumu protokoli un iesniegti trīs brīdinājumi par darbības apturēšanu.

www.DELFI.lv
2. februāris 2007 16:38

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža gunsgrēkus, kas ir rekordliels ugunsgrēku skaits, kopumā šie ugunsgrēki izpostījuši 3790,56 hektārus mežu. Savukārt, 2005.gadā valstī izcēlās 365 meža ugunsgrēki un tie skāra 120,4 hektārus lielu platību, informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25.aprīli un turpinājās līdz 9.oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri.

Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992.gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Meža degamību vai ugunsgrēka izcelšanās iespēju galvenokārt nosaka meteoroloģiskie apstākļi, bet praktiski izcēlušos ugunsgrēku skaits 99% gadījumos ir cilvēka neuzmanīgas vai ļaunprātīgas rīcības sekas.

2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana. 1316 gadījumos meža ugunsgrēkus izraisījusi meža apmeklētāju nevērība – nenodzēsti ugunskuri, nevērīgi nosviesti nenodzēsti izsmēķi un sērkociņi). Reģistrēti 75 gadījumi, kad meža ugunsgrēks sācies no dzelzceļa nodalījuma joslas un elektrolīnijas bojājuma, 23 gadījumos ir grēkojuši mežizstrādātāji, dedzinot ciršanas atliekas.

Meža ugunsgrēku dzēšanā neatsveramu palīdzību uz savstarpējo sadarbības līgumu pamata Valsts meža dienestam sniedza Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un Nacionālie bruņotie spēki, it sevišķi Gaisa spēku helikopters dzēšanai no gaisa. Pateicoties tam meža ugunsgrēki nekļuva nekontrolējami.

Pēc ministrijas domām, likuma pieņemšana veicinās patērētāju interešu ievērošanu, samazinot negodīgās komerciālās prakses negatīvo ietekmi uz patērētāja ekonomisko rīcību.

Šobrīd jautājumus par maldinošu un salīdzinošu reklāmu regulē Reklāmas likums, paredzot tikai minimālu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgu komerciālo praksi. Reklāmas likums aizsargā patērētāju no maldinošas un salīdzinošas reklāmas, taču likums neregulē komerciālās prakses īstenošanu vispārējās tirgvedības robežās, jo reklāma ir tikai viens no komerciālās prakses veidiem.

Paredzēts, ka šis likums attieksies uz komerciālo praksi pret patērētājiem pirms līguma slēgšanas, tā noslēgšanas brīdī un pēc tā noslēgšanas. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt patērētāju ekonomisko interešu aizsardzību, aizliedzot komerciālās prakses veicējiem izmantot negodīgu komerciālo praksi pret patērētājiem.

Likums aizliedz nodarboties ar maldinošu komerciālo praksi, piemēram, sniedzot patērētājam nepatiesu informāciju par preci vai pakalpojumu, negodīgi izmantojot preces vai pakalpojuma tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas rada neskaidrību par preci vai pakalpojumu, kuras rezultātā patērētājs pieņem vai varētu pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis. Likumprojekts aizliedz nodarboties arī ar agresīvu komerciālo praksi, piemēram, iespaidojot patērētāju ar uzstājīgām darbībām, piespiešanu un nesamērīgu ietekmi, kuras rezultātā patērētājs pieņem vai varētu pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko viņš citādi nebūtu pieņēmis.

Likumprojektā paredzētos uzdevumus veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts Farmācijas inspekcija. Gatavojot likumprojektu, Ekonomikas ministrijas speciālisti konsultējās ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju, kas pauda atbalstu likumprojektam.

Papildus ir sagatavoti grozījumi Reklāmas likumā, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Likumprojektā "Grozījumi Reklāmas likumā" tiek paplašinātas Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Konkurences padomes, Valsts farmācijas inspekcijas un Nacionālās Radio un televīzijas padomes pilnvaras, t.i., tiesības prasīt apņemšanos izbeigt pārkāpumu un publicēt šo apņemšanos.

Likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" mērķis ir paredzēt komerciālās prakses veicēju atbildību par likumā aizliegtas komerciālās prakses veikšanu, nosakot naudas sodu fiziskām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latu. Administratīvos sodus par likumprojekta "Komerciālās prakses likums" pārkāpumiem būs tiesīgs piemērot Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts Farmācijas inspekcija.

Likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" mērķis ir paredzēt atbildību par likumā aizliegtas komerciālās prakses veikšanu, ja tā veikta atkārtoti gada laikā, paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Projekts nosaka, ka ugunsdrošību dzīvojamā mājā vai dzīvoklī nodrošina tā īpašnieks (valdītājs), pārvaldnieks, īrnieks. Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas īpašniekam (valdītājam) vai pārvaldniekam ir pienākums nodrošināt ugunsdrošību koplietošanas telpās, nodrošināt ugunsdrošības inženiertehnisko sistēmu un aprīkojuma ekspluatāciju atbilstoši ražotāja tehnisko noteikumu un normatīvo aktu prasībām, izstrādāt ugunsdrošības instrukciju un iesniegt to dzīvokļu īpašniekiem (valdītājiem) vai īrniekiem, kā arī uzturēt kārtībā lūkas, ārējās kāpnes un pārejas uz blakus sekcijām dzīvojamo māju lodžijās.

Tāpat grozījumi paredz konkretizēt ugunsdrošības prasības daudzstāvu dzīvojamās mājās un svītrot vairākas prasības, kas zaudējušas aktualitāti.

Rīgas Dome pagājušajā gada pašvaldības budžeta grozījumos ugunsdrošības sistēmu atjaunošanai atvēlēja 100 000 latu. Par šo summu 10 augstceltņu koplietošanas telpās tika atjaunotas ugunsdrošības sistēmas.

Trešdien Škapars kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Rīgas pilsētas pārvaldes priekšnieku Juri Lakatiņu apmeklēs augstceltni Purvciema ielā 13, lai kopā ar citiem speciālistiem pārliecinātos par veikto darbu kvalitāti.

Rīgā ir vairāk par 160 dzīvojamām ēkām, kuras uzskatāmas par augstceltnēm. Jau ziņots, ka pašvaldība kopā ar VUGD speciālistiem pagājušajā gadā veica šo namu ugunsdrošības sistēmu pārbaudi un konstatēja, ka tās atrodas tehniski ļoti sliktā stāvoklī.

Šī gada pilsētas budžetā ugunsdrošības sistēmu atjaunošanai augstceltnēs atvēlēti 125 000 latu, informēja Rīgas Domē.

Tāpat grozījumi dod valsts ugunsdrošības inspektoriem tiesības apturēt vai ierobežot ēkas, būves, telpas, cita objekta vai iekārtas darbību, būvniecību un ekspluatāciju vai produkcijas laišanu tirgū, informēja IeM Preses centrā.

Grozījumi paredz, ka par ugunsdrošību namos un telpās atbild to īpašnieki (valdītāji), apsaimniekotāji, kā arī īrnieki, nomnieki. Viņu pienākums ir uzturēt īpašumā (valdījumā, apsaimniekošanā) esošos namus, telpas un dzīvokļus, kā arī īrētās, nomātās ēkas un telpas atbilstoši ugunsdrošības prasībām, un ugunsgrēka gadījumā pildīt ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu amatpersonu norādījumus.

Valsts ugunsdrošības uzraudzības inspektoriem būs tiesības jebkurā laikā veikt ugunsdrošības pārbaudes objektos, pieprasīt objektu īpašniekiem (valdītājiem), vadītājiem, apsaimniekotājiem, kā arī īrniekiem, nomniekiem novērst ugunsdrošības prasību pārkāpumus un sniegt ar ugunsdrošības jautājumiem saistīto informāciju.

Tāpat inspektori būs tiesīgi apturēt vai ierobežot ēkas, būves, telpas, cita objekta vai iekārtas darbību, būvniecību un ekspluatāciju vai produkcijas laišanu tirgū.

Grozījumi paredz, ka darbību aptur, ja konstatēti tādi ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kad ēku, būvju, vai iekārtu ekspluatācija var novest pie ugunsgrēka vai rada nepieļaujamu risku cilvēkiem un materiālajām vērtībām. Savukārt lēmumu par produkcijas laišanas tirgū apturēšanu vai ierobežošanu inspektors varēs pieņemt, ja tirgū laistā produkcija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

Pirms lēmuma par darbības apturēšanu pieņemšanas, ugunsdrošības inspektors objektu īpašniekam, vadītājam, apsaimniekotājam, īrniekam vai nomniekam iesniegs brīdinājumu par darbības apturēšanu, norādot konstatētos ugunsdrošības pārkāpumus un nosakot termiņu pārkāpumu novēršanai. Ja brīdinājumā norādītie pārkāpumi nebūs novērsti noteiktajā termiņā, inspektors varēs lemt par darbības apturēšanu.

Lēmumu par darbības apturēšanu varēs pieņemt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja būs konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kuru rezultātā var izcelties ugunsgrēks vai notikt sprādziens.

Ja atbildīgā persona nepildīs ugunsdrošības uzraudzības inspektora lēmumu par ēkas, būves, telpas, cita objekta vai iekārtas darbības, būvniecības un ekspluatācijas vai produkcijas laišanu tirgū apturēšanu vai ierobežošanu, fiziskās personas varēs sodīt ar naudassodu līdz 500 latiem, bet juridiskās personas – līdz 3000 latiem, paredz grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Aptuveni pirms gada finansējuma trūkuma dēļ Vangažos likvidēta vietējā ugunsdzēsības un glābšanas brigāde, jo tai netika paredzētas valsts budžeta dotācijas, sacīja domes priekšsēdētājs.

Pašvaldība ugunsdzēsības pakalpojumus sākotnēji nodrošinājusi pēc pašu iniciatīvas, tomēr finansējuma trūkuma dēļ to tika nolemts likvidēt.

Patlaban ugunsdzēsības un glābšanas funkcijas Vangažu pašvaldībā veic Siguldas un Rīgas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) brigādes, informēja domes priekšsēdētājs.

Pagājušajā naktī - uz 18.oktobri - ugunsnelaimes glābšanas darbos Vangažu pašvaldība iesaistījusi arī apsardzes firmas "Mustangs" vietējos pārstāvjus.

Lucāns pauda cerību, ka valsts pēc nelaimes gadījuma pagājušajā naktī Vangažos, kurā ugunsgrēkā bojā gāja seši cilvēki, vairāk pievērsīsies jautājuma aktualizēšanai par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) brigādes nepieciešamību pašvaldībā.

Kā ziņots, pagājušajā naktī dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Rīgas rajona Vangažos bojā gājuši seši cilvēki, bet divi cietuši, aģentūru LETA iepriekš informēja VUGD priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Lucāns aģentūrai LETA pastāstīja, ka ēkā pārsvarā mitinājušies sociāli nelabvēlīgu aprindu iedzīvotāji. Nodegušajā vienstāva koka mājā dzīvesvietu bija deklarējuši 30 iedzīvotāji, bet pastāvīgi dzīvojuši tikai aptuveni desmit.

Arī Vetere aģentūrai LETA stāstīja, ka ugunsgrēks izcēlies sociālajā mājā, kuras iemītnieki pārsvarā bijuši no dzīvokļiem izliktas personas un tādi cilvēki, kas nesen atgriezušies no ieslodzījuma vietām.

Lucāns stāstīja, ka, pēc sākotnējiem minējumiem, ugunsgrēku varētu būt izraisījusi neuzmanīga rīcība ar elektroierīcēm vai bezatbildīga rīcība mājas iemītnieku iedzeršanas laikā.

VUGD informāciju, ka Vangažos, Dārza ielā, daudzdzīvokļu ēkā izcēlies ugunsgrēks, šonakt saņēmis plkst.2.48, bet notikuma vietā Rīgas rajona brigādes Siguldas daļas ugunsdzēsēji ieradušies plkst.3.11. Tā kā uguns izplatījās ļoti strauji, notikuma vietā ieradās arī Rīgas Vidzemes priekšpilsētas un Ziemeļu rajona Jaunciema posteņa ugunsdzēsēji.

Tobrīd nams dedzis ar atklātu liesmu un ēkas savdabīgās konstrukcijas dēļ liesmas ir izplatījušās lielā ātrumā. Ugunsdzēsēji pieļauj, ka ēkai pamatā bijusi dzelzs konstrukcija, taču ēkas sienas bija veidotas no koka un skaidu plāksnēm. Ēkas skārda jumts neesot ļāvis ugunsdzēsējiem iekļūt degošajā mājā, kā dēļ neesot bijis iespējams izglābt cietušās personas.

Kopumā ēkā bijušas 32 istabas, kurās atradies liels skaits iedzīvotāju, kas, pēc Veteres teiktā, sākotnēji neesot ļāvis ugunsdzēsējiem noskaidrot precīzu cietušo un bojāgājušo skaitu.

Tuvumā neesot bijušas ūdens ņemšanas vietas, tādēļ dzēšanai nepieciešamais ūdens tika pievests no apmēram viena kilometra attālā hidranta. Ugunsgrēka vietā strādājuši piecas ugunsdzēsēju mašīnas un aptuveni 20 ugunsdzēsēji no Siguldas, Rīgas un tuvējiem pagastiem. Noskaidrot ugunsgrēka izcelšanās iemeslus ieradās arī Valsts policijas darbinieki.

Pēc ugunsgrēka likvidēšanas mājas krāsmatās tika atrastas sešu cilvēku mirstīgās atliekas. Bojā gājušo personības vēl tiek precizētas, taču zināms, ka starp viņiem nav bērnu. Ugunsgrēkā ar dūmiem saindējušies divi vīrieši, kuri tika nodoti neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieku aprūpē un tika nogādāti slimnīcā.

Ugunsgrēkā ar dūmiem saindējušies cilvēki ir ievietoti vietējā slimnīcā, stāstīja Lucāns, norādot, ka īpašas veselības problēmas viņiem nav konstatētas.

Patlaban desmit nodegušās mājas iedzīvotāji palikuši bez pajumtes un viņiem pašvaldība ierādījusi pagaidu mītni bērnunama ēkā Pasta ielā, bet divi mājas iedzīvotāji ievietoti pansionātā. Pēc Lucāna vārdiem, Vangažu dome segs visus izdevumus, ka saistīti ar bez pajumtes palikušo iedzīvotāju ēdināšanu trīs reizes dienā, naktsmītnes uzturēšanas izdevumus un maksu par veļas izmantošanu.

Pašvaldība apņēmusies segt arī visus bojāgājušo bēru izdevumus, informēja domes priekšsēdētājs.

Vetere apstiprināja, ka pēdējo gadu laikā bojā gājušo un cietušo skaita ziņā šim ugunsgrēkam nav analogu. Pēc VUGD pārstāves teiktā, retums gan neesot tas, ka, sākoties apkures sezonai, dažādu apkures ierīču bojājumu dēļ aizdegas dzīvojamās telpas un iet bojā cilvēki, taču pārsvarā bojāgājušo skaits nepārsniedz trīs cilvēkus.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) ir informēts par šo negadījumu, bet viņa rīcībā nebija informācijas, vai par traģisko ugunsgrēku tiks ierosināta īpaša pārbaude.

Visbiežāk ugunsnelaimes izceļas cilvēku neuzmanības un pārkurinātu, bez uzraudzības atstātu krāšņu dēļ, norāda Pencis. Ugunsgrēkus bieži izrausa arī elektriskie sildītāji, kuri elektrībā tiek atstāti uz pārāk ilgu laiku.

Bieži ugunsgrēkus izraisa bezpajumtnieki, kuru, lai sasildītos, ielien kādās pamestās mājās un sakur tur ugunskurus.

VUGD informācija liecina, ka aizvadītajā diennaktī notikuši 19 ugunsgrēki, septiņi no tiem Rīgā, cietuši divi cilvēki.

Pencis raidījumā uzsvēra, ka ziemai ir jāgatavojas laikus un savs mājoklis jānosiltina, lai pēc sala iestāšanās nerodas situācijas, kad krāsns radītais siltums pa logu šķirbām "izmūk" no mājokļa.

Par ugunsgrēku un glābšanas darbu statistiku 2006.gada 9 mēnešos

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopojis statistiku par ugunsgrēkiem un to radītajiem zaudējumiem 2006.gada 9 mēnešos. Valstī reģistrēti 14559 ugunsgrēki, kas ir par 107 % vairāk salīdzinot ar 2005. gada analoģisko laika posmu.
    Palielinājies arī ugunsnelaimēs bojā gājušo cilvēku skaits. Šā gada 9 mēnešos bojā gājuši 176 cilvēki, kas ir par 23% vairāk nekā aizvadītā gada analoģiskā laika posmā, cietis - 251, izglābti – 278 cilvēki. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bojā gājušo cilvēku skaits pilsētās ir samazinājies. Latvijas lielākajās pilsētās ugunsgrēkos bojā gājis 61 cilvēks, kas ir par 13% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Savukārt lauku rajonos ugunsgrēki paņēmuši 115 cilvēku dzīvības, kas ir par 34% vairāk nekā 2005.gadā. Vistraģiskākie ugunsgrēki bijuši Rēzeknes rajonā, kur dzīvību zaudēja 14 cilvēki, Balvu un Rīgas rajonos– 10, Valmieras rajonā- 9, Tukuma un Madonas rajonos – 8 cilvēki.

    Šā gada 9 mēnešos veikti arī 3337 glābšanas darbi, kuros izglābti 144 cilvēki. Glābēju palīdzība 485 reizes bija nepieciešama pēc ceļu satiksmes negadījumiem, 816 gadījumos tika sniegta palīdzība iedzīvotājiem, 59 - darbs ar bīstamām vielām, 670 - tehniskā palīdzība, 298 reizes glābti dzīvnieki.

    No 14559 ugunsgrēkiem 3544 izcēlušies dzīvojamās mājās, 225- ražošanas ēkās, 215- sabiedriskajās ēkās, 131 - lauksaimnieciskās ražošanas objektos, 88 - jaunbūvēs, 2411 reizi dega pamestas mājas, izgāztuves un atkritumi. Šogad ugunsgrēkos nopostītas 1386 ēkas, 170 –transporta līdzekļi, sadega 130 mājlopi.

    Nemainīgs paliek ugunsgrēku galvenais izcelšanās iemesls - cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni. 2006. gada 9 mēnešos šā iemesla dēļ izcēlušies 12057 ugunsgrēki. Otrajā vietā ir ugunsgrēku skaits no bojātām elektroierīcēm vai to nepareizas ekspluatācijas – šogad kopumā 921 gadījums. Trešais būtiskākais ugunsgrēku iemesls ir nepareizas dūmvadu izbūves, pārkurinātas krāsnis un citas ar apkuri saistītās problēmas, kuru dēļ šogad reģistrēti 734 ugunsgrēki.

    Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka ir pienācis pēdējais laiks sagatavoties ziemai – savest kārtībā apkures ierīces un iztīrīt dūmvadus. Savukārt daudzdzīvokļu māju apsaimniekotājus aicinām sekot, lai pagraba un bēniņu telpas būtu noslēgtas un tur nevarētu iekļūt nepiederošas personas, kas smēķējot vai neuzmanīgi rīkojoties ar uguni var izraisīt ugunsgrēku, tādējādi apdraudot visas mājas iedzīvotājus.

Sagatavoja:
  Inga Vetere,
  VUGD priekšnieka palīdze
  Tālr. +371 7075871,
  Mob.tālr. +371 2 6183300
  e-pasts: inga.vetere@vugd.gov.lv

06.10.2006